Pārtikas ražotāji Latvijā šobrīd saskaras ar jaunu energoresursu un izejvielu cenu kāpumu, kas sāk nopietni ietekmēt produktu pašizmaksu. Lai gan veikalu plauktos izmaiņas pagaidām nav pamanāmas, uzņēmēji atzīst, ka esošās cenas izdodas noturēt tikai pateicoties iepriekš noslēgtiem līgumiem.
Līdzko šo līgumu termiņi beigsies, ražotājiem nāksies pieņemt smagus lēmumus par jaunu cenrāžu noteikšanu. Šī neziņa par nākotni liek daudziem lielajiem spēlētājiem nogaidīt un neapstiprināt cenas nākamajam pusgadam.
Viens no lielākajiem zivju konservu ražotājiem Baltijā, uzņēmums “Karavela”, skaidro, ka šobrīd situācija ir stabila tikai “uz papīra”. Viņu attīstības direktors Jānis Endele norāda, ka tādas galvenās sastāvdaļas kā zivis, eļļa un metāla kārbas šobrīd tiek iepirktas par vecajām cenām. Tas ir iespējams, jo līgumi ar piegādātājiem tika fiksēti pirms pašreizējā saspīlējuma tirgū.
Tomēr šāda aizkave ir tikai īslaicīgs risinājums. Uzņēmumi jau tagad redz, ka degvielas cenas ir pieaugušas, un tas ietekmē loģistiku katru dienu. Šobrīd neviens vairs nevar droši pateikt, kādas būs izmaksas pēc dažiem mēnešiem. Piegādātāji sarunās ir piesardzīgi un brīdina, ka sadārdzinājums būs, bet precīzus ciparus pagaidām nosaukt nevar. Tas liek ražotājiem strādāt lielas nenoteiktības apstākļos.
Biržu svārstības un izejvielu dārdzība
Līdzīga situācija ir arī “Dobeles dzirnavniekam”, kur izjūt krasas svārstības visā izejvielu blokā. Tas neattiecas tikai uz naftas produktiem vai degvielu. Biržās cenu kāpums vērojams gan graudiem, gan eļļas produktiem. Tas nozīmē, ka ražošanas sākumposmā izmaksas jau ir sākušas augt, un uzņēmumam par izejvielām jāmaksā vairāk nekā iepriekš.
Vēl viena būtiska pozīcija ir iepakojums. Daudzu pārtikas produktu, īpaši piena, iesaiņošanai izmanto polietilēnu un citus materiālus, kuru ražošana ir tieši atkarīga no naftas cenām. Uzņēmuma “Food Union” vadība lēš, ka šo spiedienu pārstrādātāji pilnā mērā sajutīs tuvāko divu vai trīs mēnešu laikā. Ja situācija tirgos neuzlabosies, ražotājiem vairs nebūs iekšējo rezervi, lai segtu šīs papildu izmaksas.
Ko saka Latvijas Bankas ekonomisti?
Latvijas Bankas dati pagaidām rāda, ka globālās pārtikas cenas kopumā ir samērā stabilas. Galvenais nemiera cēlājs joprojām ir energoresursi. Ekonomists Oļegs Krasnopjorovs tomēr mierina pircējus, sakot, ka maz ticama ir tāda inflācijas vētra, kādu piedzīvojām 2022. un 2023. gadā. Toreiz inflācija sasniedza pat 20%, bet šobrīd prognozes ir krietni mērenākas.
Lai gan kaut kāds cenu kāpums veikalu plauktos nonāks, tam nevajadzētu būt tik dramatiskam kā iepriekšējā enerģētikas krīzē. Protams, ekonomisti atzīst, ka situācija var mainīties pa dienām, un viss atkarīgs no tā, cik ilgi turpināsies konflikti pasaulē, kas ietekmē naftas un gāzes cenas. Tomēr šoreiz esam labāk sagatavoti, jo valsts energoneatkarība ir pieaugusi.
Uzņēmēji aicina būt reālistiem
Ražotāji uzsver, ka viņi nevar bezgalīgi strādāt ar zaudējumiem vai mazu peļņu uz sava rēķina. Ja loģistikas, iepakojuma un izejvielu cenas nemazināsies, agrāk vai vēlāk tas atspoguļosies veikalu čekos. “Dobeles dzirnavnieka” vadītājs Kristaps Amsils tieši norāda, ka nevienam ražotājam nav tik lielas jaudas, lai pilnībā absorbētu šādu sadārdzinājumu.
Gala rezultātu noteiks vairāki faktori. Svarīgi būs tas, cik ātri izdosies atrast jaunus un stabilus energoresursu piegādes ceļus. Pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijas iedzīvotāju vidējā alga pēdējos gados ir augusi, kas padara mūsu ekonomiku kopumā noturīgāku pret šādiem triecieniem. Lai gan cenu kāpums ir gaidāms, tas, visticamāk, notiks pakāpeniski, ļaujot gan pircējiem, gan tirgotājiem tam pielāgoties.
